ziņa publicēta 13.09.2018

izdrukas versija

Pārejas posma plāns būs efektīvs tikai tad, ja tā pamatā būs jaunieša ar funkcionāliem traucējumiem cerības, sapņi un mērķi, kā arī ģimenes redzējums par jaunieša nākotni. Plānam ir jāatspoguļo jaunieša spējas, stiprās puses, izaicinājumi un nepieciešamie atbalsta pasākumi, tai skaitā sociālie pakalpojumi.

Katra pārejas posma plānošanai ir atbilstošs plānošanas laika periods. Pārejas no skolas uz dzīvi sabiedrībā plānošana būtu jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jo jāņem vērā, ka šis plānošanas posms prasīs laiku. Sākotnējo plānošanu būtu ieteicams uzsākt ap 14 gadu vecumu, bet ja nepieciešams, to varētu darīt arī agrāk. Jāņem vērā, ka jaunietim ar funkcionāliem traucējumiem, īpaši, ja tie ir smagas pakāpes un saistīti ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešams ilgstošs laika posms, lai sagatavotos neatkarīgas dzīves uzsākšanai. Vienlaikus arī ģimenes locekļiem būs nepieciešams pietiekami ilgs laika posms (vismaz 3 – 4 gadi) gan lai sniegtu atbalstu jaunietim neatkarīgas dzīves prasmju apguvē, gan lai emocionāli sagatavotos situācijai, ka jaunietis uzsāks neatkarīgu pieauguša cilvēka dzīvi.

Plānam ir jāietver noteikti, konkrēti mērķi, tam ir jābūt uz pārmaiņām vērstam un jānosaka konkrēti laika posmi, kurās pārmaiņas būtu īstenojamas. Lai tas būtu iespējams, procesam zināmā mērā ir jābūt formalizētam, ar noteiktām tikšanās reizēm, skaidru lomu sadali, regulāriem ziņojumiem par sasniegto un atskaitēm.