Pārejas posma plānošanas process
Pārejas posma plāns
būs efektīvs tikai tad, ja tā pamatā būs jaunieša ar funkcionāliem traucējumiem
cerības, sapņi un mērķi, kā arī ģimenes redzējums par jaunieša nākotni. Plānam
ir jāatspoguļo jaunieša spējas, stiprās puses, izaicinājumi un nepieciešamie
atbalsta pasākumi, tai skaitā sociālie pakalpojumi.
Katra pārejas posma
plānošanai ir atbilstošs plānošanas laika periods. Pārejas no skolas uz dzīvi
sabiedrībā plānošana būtu jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jo jāņem vērā, ka šis
plānošanas posms prasīs laiku. Sākotnējo plānošanu būtu ieteicams uzsākt ap 14
gadu vecumu, bet ja nepieciešams, to varētu darīt arī agrāk. Jāņem vērā, ka
jaunietim ar funkcionāliem traucējumiem, īpaši, ja tie ir smagas pakāpes un
saistīti ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešams ilgstošs laika
posms, lai sagatavotos neatkarīgas dzīves uzsākšanai. Vienlaikus arī ģimenes
locekļiem būs nepieciešams pietiekami ilgs laika posms (vismaz 3 – 4 gadi) gan
lai sniegtu atbalstu jaunietim neatkarīgas dzīves prasmju apguvē, gan lai
emocionāli sagatavotos situācijai, ka jaunietis uzsāks neatkarīgu pieauguša
cilvēka dzīvi.
Plānam ir jāietver
noteikti, konkrēti mērķi, tam ir jābūt uz pārmaiņām vērstam un jānosaka
konkrēti laika posmi, kurās pārmaiņas būtu īstenojamas. Lai tas būtu iespējams,
procesam zināmā mērā ir jābūt formalizētam, ar noteiktām tikšanās reizēm,
skaidru lomu sadali, regulāriem ziņojumiem par sasniegto un atskaitēm. Projektu
finansē Labklājības ministrija no Valsts budžeta līdzekļiem programmas
'Nevalstisko organizāciju projektu īstenošana labklājības jomā
2018.gadā".
|