Par pakalpojumiem

Atbalsta pakalpojums bērnu un jauniešu ar invaliditāti neatkarības veicināšanai ir izveidots, lai sniegtu praktisku atbalstu un dotu praktiskus, plānveida padomus vecākiem un citām atbalsta personām, kā  veicināt bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spēju attīstīšanu, patstāvību un līdzdalību ikdienas aktivitātēs.

Saņemot pakalpojumu, ģimenēm tiek dota iespēja saņemt individuālas konsultācijas par to, kā sniegt atbalstu bērniem un jauniešiem praktisku pašaprūpes iemaņu apguvei (patstāvīgas ēšanas iemaņas, prasmes ģērbties, personīgās higiēnas prasmes, tualetes apmeklēšanas prasmes), veicināt mobilitāti (ja bērnam/jaunietim ir kustību traucējumi), nodrošināt pareizu pozicionēšanu (ja nepieciešams) un pareizu ergonomiku (pārvietošana ceļot bērnu/jaunieti ar kustību traucējumiem). Līdz ar konsultācijām, pakalpojuma speciālisti, īpašu uzmanību vērš uz bērna/jaunieša līdzdalību ikdienas aktivitātēs un maksimālu neatkarības veicināšanu. Sniedzot pakalpojumu, tiek ņemtas vērā konkrētā bērna/jaunieša spējas un to, kā tās var attīstīt.

Atbalsta pakalpojumam ir vairāki sniegšanas posmi:

  1. Tikšanās ar ģimeni.
  2. Vajadzību izvērtēšanas posms.
  3. Analīzes un ieteikumu sagatavošanas posms.
  4. Praktisko konsultāciju posms.
  5. Atgriezeniskā saite.

 

Tikšanās ar ģimeni. Pirmajā tikšanās reizē pakalpojuma speciālisti – ergoterapeits un ģimenes konsultants, tiekas ar bērna/jaunieša vecākiem vai tuviniekiem ar mērķi izzināt vecāku viedokli par aktuālākajām problēmām, ar kurām ģimene ikdienā sastopas un kas ierobežo bērna/jaunieša spēju veikt pašaprūpi, līdzdalību ikdienas aktivitātēs. Tikšanās var tikt organizēta bērna/jaunieša dzīves vietā vai iestādē, kuru bērns/jaunietis apmeklē. Tikšanās laikā iegūtā informācija kalpos par pamatu vajadzību izvērtējumam.

Vajadzību izvērtēšanas posms. Bērna/jaunieša ar invaliditāti vajadzības tiek izvērtētas viņa ikdienas vidē – mājas vidē, izglītības iestādes vidē vai sociālajā pakalpojumā. Vides izvēle ir atkarīga no tā, kādas problēmas pirmajā tikšanās reizē ir aktualizējuši vecāki. Vajadzību izvērtēšana tiek veikta atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai. Vajadzību izvērtējums kalpo kā pamats darbības plāna izstrādei.

Analīzes un ieteikumu sagatavošanas posms. Pēc vajadzību izvērtēšanas, speciālisti izstrādā detalizētu darbības plānu. Plāns tiek izstrādāts pēc „soli pa solim” principa, iekļaujot detalizētus aprakstu, kā rīkoties konkrētajā vidē (mājas vidē, sabiedriskā vidē, izglītības iestādes vidē vai sociālā pakalpojuma vidē), lai iespējami aktivizētu bērnu/jaunieti ar invaliditāti atbilstoši viņa spējām, veicinātu viņa pašaprūpes prasmes, mobilitāti un maksimālu patstāvību. Darbības plāns tiek izstrādāts balstoties uz principu, lai tas būtu viegli izprotams vecākiem un/vai atbalsta personālam un arī lai būtu samērā viegli realizējams. Katram klientam tiek sagatavots individuālo materiālu kopums, kurš ietver padomus un nepieciešamos ieteikumus turpmākai darbībai.

Praktisko konsultāciju posms.

Speciālisti tiekas ar ģimeni (piedalās arī bērns/jaunietis ar invaliditāti) un sniedz praktiskus padomus kā veicināt pašaprūpes spēju apguvi, līdzdalību ikdienas aktivitātēs, iespējamu patstāvību un kā veicināt komunikācijas spēju dažādās vidēs:

  1. Ģimenei tiek piedāvāts darbības plāns, tas tiek saskaņots, ja nepieciešams,  tiek ieviestas korekcijas vai papildinājumi, atbilstoši tam, par ko ir vienojušies speciālisti un ģimene.
  2. Ģimenes tiek praktiski konsultētas, apmācot, kā lietot pozicionēšanas līdzekļus, kā pareizi veicināt ēšanas un ģērbšanās prasmes, kā ergonomiski pareizi celt un pārvietot bērnu/jaunieti ar kustību traucējumiem, kā izmantot komunikācijas palīglīdzekļus. Tā kā konsultācijā piedalās arī bērns/jaunietis, praktiskās darbības tiek veiktas iesaistot bērnu/jaunieti.
  3. Ģimenei tiek piedāvāta iespēja piedalīties „ģimeņu darbnīcās”, lai mācītos paši izgatavot nepieciešamos palīglīdzekļus (ja tas ir nepieciešams).
  4. Ģimenei tiek sniegta informācija, kur var iegādāties nepieciešamos pielāgotos palīglīdzekļus un kā pielāgot mājās esošos ikdienas priekšmetus tā, lai tie atbilstu bērna/jaunieša funkcionālajam stāvoklim.

Atgriezeniskā saite. Ģimenes, pēc darbības plāna īstenošanas uzsākšanas, tiek aicinātas, periodiski sazināties ar pakalpojuma speciālistiem un informēt, vai izstrādāto darbības plānu izdodas īstenot, vai problēmu cēloņi ir mazinājušies un vai situāciju izdodas uzlabot. Atgriezeniskā saite netiek noteikta kā obligāta, bet gan ieteikta kā vēlama, un kalpotu tam, lai sasniegtu iespējami kvalitatīvāku rezultātu pašaprūpes spēju attīstībā. Nepieciešamības gadījumā (ja ģimene pauž vēlmi), speciālisti sniedz pakalpojumu atkārtoti. Atkārtotu pakalpojumu biežums tiek noteikts atbilstoši katras ģimenes individuālajām vajadzībām.


 
Šī sadaļa „Sociālie pakalpojumi” ir veidota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu, projekta „Jauna un inovatīva pakalpojuma attīstība bērnu un jauniešu ar invaliditāti neatkarības veicināšanai” ietvaros. Par sadaļa „Sociālie pakalpojumi” saturu atbild biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
www.sif.lv | www.eeagrants.lv | www.eeagrants.org
Par pakalpojumiem | Padomi vecākiem | Ģimeņu darbnīcas | Tehniskie palīglīdzekļi | Notikumi
© 2015 Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi. Visas tiesības paturētas. »