Sociālā aprūpe un rehabilitācija cilvēkiem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem Latvijā. Kāds ir valsts noteiktais virziens? Ko mēs vēlamies sasniegt?
Jau pierastas ir pareizas frāzes politikas plānošanas dokumentos. Deinstitucionalizācija, sabiedrībā balstīti pakalpojumi, iekļaujoša sabiedrība, laba dzīves kvalitāte ikvienam, vienlīdzīgas iespējas utt. Vai tiešām?
Mūs nebeidz pārsteigt grandiozā atšķirība starp to, kas ir rakstīts politikas dokumentos, un pieņemtajiem lēmumiem.
Diemžēl nespējam dalīties kopīgā priekā ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem par vakar pieņemtajiem Ministru Kabineta noteikumiem, kuri paredz valsts atbalstu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izdevumu segšanai, precīzāk – algu palielinājumu aprūpētājiem. Mērķis ir skaidrs – darbinieki piesaiste institucionālai, segregētai aprūpei. Mūsu vērtējums šim kārtējam faktam – institucionālās sistēmas mērķtiecīga stiprināšana.
Mūsu jautājums Labklājības ministrijai – vai aprūpētāju, kuri strādā sabiedrībā balstītos pakalpojumos, darbs ir mazāk vērtīgs. Vai šo darbinieku darbs ir pelnījis mazāku atalgojumu, jo pakalpojumi nodrošina cilvēkiem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem dzīvi sabiedrībā?
Anotācijā minētā frāze “Ņemot vērā minētā regulējuma sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz klientu dzīves kvalitāti SAC, ieguldījums ir salīdzinoši neliels un sasniedz mērķi.” rada jautājumu vai anotācijas autori patiešām tic tam, ko ir uzrakstījuši. Ilgus gadus veicot dzīves kvalitātes izvērtēšanu ilgstošas aprūpes iestādēs esam pieredzējuši, ka finanšu ieguldījumi darbinieku atalgojumā vai darbinieku skaita palielinājums nav uzlabojis pakalpojumu saņēmēju dzīves kvalitāti pēc būtības.
Lasot minētos Ministru kabineta noteikumus, mūs pārņem divējādas sajūtas.
Kā cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvjiem un sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniedzējiem, mums ir sajūta, ka mūsu darbs no valsts puses netiek pienācīgi novērtēts. Esam pārliecināti, ka ar šādiem un līdzīgiem lēmumiem sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība un sniegšana tiek apdraudēta, tiek apdraudēta arī deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto pakalpojumu sniegšana. Vēl vairāk – tiek kropļots sociālo pakalpojumu darba tirgus.
Bet mēs esam ne tikai pakalpojumu sniedzēji un interešu aizstāvji. Mēs pārstāvam arī ģimenes, kuras ikdienā rūpējas par jau pieaugušiem cilvēkiem ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem. Ģimenes, kuras ir veltījušas visu savu dzīvi, lai viņu bērni ir ievietoti institucionālā aprūpē. Mūsu vīzija un pārliecība ir, ka ikvienam cilvēkam, neskatoties uz traucējumu smaguma pakāpi ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. Mūsu cerības par normālu pakalpojumu attīstību atkal tiek grautas.
Atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka nav iespējama sistēmas attīstība divos pretējos virzienos vienlaicīgi. No jaunās Labklājības ministres mēs vēlētos dzirdēt tiešu un skaidru valodu – kurš ir virziens sociālo pakalpojumu jomā, kurā Latvija dodas?
Biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” valde
#tiesībsargs #Labklājībasministrija #evikasiliņa #taisnīgums #dzīvesabiedrībā #vienlīdzīgasiespējas #nediskriminācija #deinstitucionalizācija #ministrukabinets
